Saeimā atkal nonācis aktuāls jautājums par to, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda paša parlamenta iekšienē. Deputāti vērtēja priekšlikumu, kas ļautu Valsts kontrolei pārbaudīt Saeimas tēriņus, līdzīgi kā tas notiek citās valsts iestādēs.
Tomēr pēc balsojuma kļuva skaidrs, ka vairums deputātu šādas pārmaiņas pagaidām neatbalsta. Tas nozīmē, ka Saeimas finanses arī turpmāk netiks pakļautas tādai pašai revīzijai kā ministrijas vai pašvaldības.
Kāpēc radās ideja par revīziju?
Diskusijas par to, ka Valsts kontrolei vajadzētu ieskatīties Saeimas grāmatvedībā, nav nekas jauns. Šis temats politikas gaiteņos parādās regulāri. Galvenais iemesls šādam ierosinājumam ir vēlme pēc lielākas caurspīdīguma sajūtas. Cilvēki, kuri atbalsta šo ideju, uzskata, ka parlaments nedrīkst būt izņēmums. Ja visas citas iestādes atskaitās par katru iztērēto eiro, tad arī Saeimai būtu jābūt atvērtai šādām pārbaudēm.
Interesanti, ka šādi mēģinājumi mainīt likumu ir bijuši arī agrāk, piemēram, pagājušajā gadā. Toreiz debates bija diezgan karstas, taču rezultāts palika nemainīgs – ierobežojums revidentiem vērtēt Saeimas izdevumus joprojām ir spēkā.
Politiskā kontrole pret profesionālu auditu
Pašlaik Saeimas tēriņus uzrauga pašu deputātu izveidota komisija. Kritiķi norāda, ka tā vairāk ir politiska un administratīva uzraudzība, nevis neatkarīga finanšu revīzija. Profesionāls audits parasti notiek pēc stingriem starptautiskiem standartiem, ko ikdienā izmanto Valsts kontrole.
Tika uzsvērts, ka Valsts kontrolei nav obligāti jānāk uz Saeimu katru gadu. Pietiktu ar to, ka reizi pa laikam tiktu izvērtēts, vai nauda izlietota lietderīgi un pamatoti. Tas palīdzētu novērst šaubas par to, vai parlamenta iekšējie saimnieciskie procesi ir pietiekami efektīvi.
Jautājums par varas dalīšanu
Viens no biežāk dzirdētajiem pretargumentiem ir bažas par varas dalīšanas principa pārkāpšanu. Daži politiķi uzskata, ka Valsts kontrole, kas ir izpildvaras sastāvdaļa, nedrīkstētu kontrolēt likumdevēju.
Turpretī priekšlikuma autori skaidro, ka revīzija nekādā veidā neietekmētu Saeimas politiskos lēmumus vai likumu pieņemšanu. Tā būtu tikai un vienīgi skaitļu un rēķinu pārbaude. Proti, revidenti skatītos uz papīriem un saimnieciskiem darījumiem, nevis mēģinātu norādīt deputātiem, kādus likumus rakstīt.
Balsojuma rezultāti un pašreizējā situācija
Kad pienāca laiks balsot, rezultāti parādīja lielu deputātu piesardzību. Tikai nepilna trešdaļa no klātesošajiem atbalstīja izmaiņas. Lielākā daļa izvēlējās atturēties vai balsot pret, kas praktiski nozīmēja idejas noraidīšanu.
Šobrīd situācija paliek tāda pati kā līdz šim – Saeima pati uzrauga savu budžetu. Lai gan šis mēģinājums ieviest neatkarīgu kontroli neizdevās, visticamāk, šis jautājums sabiedrībā un politiskajās diskusijās atgriezīsies vēl ne reizi vien.
